Dažāda tipa pirtīs temperatūra var svārstīties no 30 līdz 150 °С, relatīvais mitrums no 0 līdz 100%. Jo augstāka temperatūra, jo zemāku mitrumu var izturēt, kā arī otrādāk – jo mazāks mitrums, jo augstāku temperatūru var sasniegt.

Nosaukums Zviedrijā	Nosaukums pie mums	Temperatūra	Relatīvais mitrums
Sausā sauna	Sauna	90-100 °C	5-10%
Mitra sauna	Krievu pirts, karsta	75-90 °C	20-35%
Tvaika sauna	Krievu pirts, klasiska	45-65 °C	40-65%
Tvaika pirts	Turku pirts	40-45 °C	~100%

Katras pirts īpatnības ir saistītas ar noteiktās valsts klimatiskajiem apstākļiem, kurā noteiktā pirts ir radusies. Piemēram, mitrā un aukstā Somijā radās sausas un karstas saunas, savukārt, sausā un karstā Turcijā – vēsas un mitras turku pirtis.

Klasiskajai krievu pirtij ir raksturīgs vidējs mitrums un vidēja temperatūra, lai arī daudzi savās pērtuvēs sasniedz temperatūru arī līdz 100-110 °С.

Kā galveno atšķirīgo krievu pirts atšķirību var minēt pērtuvi. Savukārt tvaiku var uzskatīt par pērtuves kvalitātes raksturojošo parametru. Savukārt par tvaika kvalitāti var spriest no cilvēka pašsajūtas ieejot pērtuvē. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir iesācējs vai pastāvīgs apmeklētājs, ieejot pērtuvē ar kvalitatīvu tvaiku, cilvēkam ir jāpiedzīvo patīkamas sajūtas.

Savukārt neoptimālu parametru tvaiks uz cilvēku iedarbojas depresīvi. Atrodoties pērtuvē ar „nepareizu” tvaiku cilvēks ātri vien sāk justies noguris, rodas vēlme iziet no pērtuves. Pēc šāda veida pērtuves apmeklējuma organismam ir nepieciešams relatīvi ilgs laiks, lai atjaunotos normāla pašsajūta.

Pirtī ar optimāliem tvaika parametriem cilvēks nejūt smaguma sajūtu līdz pat 15-20 minūtēm.

Tvaika vieglums vai smagums tiek noteikts ar tā dispersiju, tas ir, ar gaisā esošo ūdens pilienu lielumu. Jo mazāki ūdens pilieni, jo vieglāk elpot. Tvaiks, kas sastāv no lielām ūdens pilēm – smags tvaiks – ir kaitīgs cilvēka veselībai, tāds tvaiks ir grūti panesams. Tāda tipa tvaiks rodas, piemēram, slēgtā virtuvē, kad ir aizmirsta tējkanna un ūdens no tās iztvaiko.

Tvaika dispersija ir atkarīga no iztvaikošanas virsmas temperatūras. Piemēram, tējkannā šī temperatūra sastāda nedaudz vairāk par 100 oC. Savukārt saunā, šo iztvaikošanas virsmu – akmeņu – temperatūra var sasniegt 200 °С.

Saunā, dēļ akmeņu brīvas saskares ar gaisu, lielāku siltuma pakāpi ir grūti sasniegt, jo šādā gadījumā būs gaisa pārkaršana pērtuvē.

Izvairīties no gaisa pārkaršanas ir iespējams ievietojot akmeņus speciāli izolētā kamerā. Ar šādas slēgtas sasilšanas kameras, ar durtiņām ūdens padošanai, esamību arī atšķiras akmeņkrāsns. Šādā krāsnī ir iespējams sasniegt akmeņu sasilšanu līdz 500-700 °С, tomēr pērtuvē gaisa temperatūra būs apmēram 60 °С. Citiem vārdiem sakot, akmeņkrāsns dod iespēju iegūt tvaiku ar maksimālu dispersiju, tas ir, iegūt vieglo tvaiku, kura sasniegšana ir pilnvērtīgas krievu pirts priekšnosacījums.