Romiešu pirtis – Termas
Termas – tās ir Senās Romas antīkās pirtis, kuras radās pēc grieķu pirts parauga. Tāpat turku pirtis radās no termām.
Terma sastāvēja no vairākām telpām, katrā no kurām tika uzturēta noteikta gaisa temperatūra: apoditērijs (telpa, kurā pārģērbās), tepidārijs (siltā telpa), kaldārijs (karstā telpa), lakoniks (šeit gaisa temperatūra sastādīja 85°С), frigidarijs (aukstā telpa) ar baseiniem, kuros peldējās un lavariuma, kurā aplējās ar aukstu ūdeni un ierīvējās ar aromātiskajām eļļām.
Bez daudzajām vannām, baseiniem un saunām termās bija arī vingrošanas zāles un plašas atpūtas telpas, kurās varēja pamieloties ar dažādiem kārumiem un iedzert vīnogu vīnu. Vārdu sakot, tie bija pilni izpriecas kompleksi, kuros bija viss, kas varēja palīdzēt saglabāt veselu un stipru ķermeni un pamielot garu. Termās notika darījuma sarunas, tika noslēgti darījumi, tika veidota vēsture.
Romiešiem pirts kļuva par sava veida kultu. Romieši izmantoja pirtis ne tikai, lai nomazgātos, bet arī, saskarsmei ar citiem, kā arī dzīru rīkošanai. Termās bija ierīkotas atsevišķas telpas, kurās tika veikta masāža, tāpat arī vingrošanas telpas. Romas elite termas apmeklēja trīs reizes nedēļā. Sākumā vannas tika izmantotas, lai nomazgātos. Vēlāk tika atklātas šo avotu dažādas ārstnieciskas īpašības.