Dažāda veida sveicieni un vēlējumi jau sen ir pazīstami daudzās valodās, dažādās tautās un ciltīs. Daudzi no šiem sveicieniem ir attiecināmi uz seno tautu ticību vārda spēkam, tā maģiskajām spējām. Ir uzskatīts, ka noteikti piepildīsies tas, kas ir izteikts stingrā laba vēlējuma formā.

Seno laiku krievu sveicieni un vēlējumi ir saistīti ar dažādām dzīves pusēm: satikšanos un atvadām, cienastu, ceļu un dažādiem darbiem – medības, zveju u.c. Īpaša vieta starp krievu vēlējumiem tiek atvēlēta vēlējumiem, kas ir saistīti ar lauku tvaiku pirti. Tiem, kas gāja pērties tika vēlēts „viegls gars” (viegls gars, atšķirībā no mikla, piesātināta ar mitrumu, smaga un smacīga, ir sauss un svaigs pirts gaiss, kurā ir jūtams kvasa, piparmētras un bērzu slotiņas aromāts). Viegls gars – uzmundrinošs, veselību dodošs, pēc tautas ticējumiem, spējīgs izārstēt no visām kaitēm. Ne velti sendienās tika teikts „pirts – otra māte”, tāpat „pirts tvaiko, pirts ārstē”, „pirts visu izlabos”. „Vieglu garu!” – ļoti sens krievu tautas vēlējums tam, kurš ir tikko papēries vai vienkārši labi nomazgājies.

Mūsdienās teiciens „Vieglu garu!”, tāpat kā arī citi vēlējumi, tas ir pierasts pieklājības teiciens, savdabīga runas etiķetes daļa.